Grīziņkalna apmeklētājus pārsteidz pilsētvidei neraksturīgs putns

kokā vistu vanags

SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajā Grīziņkalnā augstā eglē mājvietu radis vistu vanags (Accipiter gentilis). Tas ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) putns, kurš pēdējos gados aizvien veiksmīgāk pielāgojies pilsētas videi.

“Vistu vanags mūsu parkā mājo jau vairāk nekā gadu. Šis putns mums – parka kopējiem ir liels palīgs un atspaids ikdienas darbos. Īpaši tajos, kas saitīti ar atkritumu apsaimniekošanu un grauzēju iznīcināšanu,” stāsta “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” komunālās tehnikas operators Māris Ugainis. “Līdz ar vistu vanaga klātbūtni Grīziņkalnā nemana vairs vārnu radīto haosu, kas šad un tad novērojams citos Rīgas parkos. Kā zināms, pilsētas vārnas, meklēdamas atkrituma tvertnēs cilvēku izmestās pārtikas atliekas, teju pa visu parku izmētā papīrus un citus atkritumus. Grīziņkalnā šāda vārnu visatļautību vistu vanags nepieļauj! Tas ar īpašu rūpību regulē vārnu vai grauzēju skaitu parkā un, ja to ir par daudz, kāda vārna vai pele kļūst par vanaga pusdienām.”

Pēc parka darbinieku novērojumiem Grīziņkalnā ligzdo divi vistu vanagi. Bet Rīgā kopumā ir ap 40 vistu vanagu pāru. Turklāt to skaits pēdējos gados nedaudz pieaug.

Vistu vanagi ir pielāgojušies dzīvei pilsētas apstākļos, jo barības un ligzdošanas vietu šeit ir pietiekami daudz. Rīgas vanagu ligzdas nereti atrodas tuvu mājām un ielām, pārsvarā parkos, kapos un citos apstādījumos, kas nav raksturīgi ārpus pilsētas ligzdojošo vanagu populācijām.

Vistu vanagi barojas ar dažādām putnu sugām, tos ķerot uz zemes, gaisā un pat ūdenī. Pārsvarā medī baložus un vārnas, reizēm arī zīdītājus - žurkas un vāveres."

Vistu vanagi mīt arī nupat sakoptajā Šmerļa mežā, kur zināmas četras vanagu ligzdas. Plānojot un īstenojot meža kopšanu pilsētā, 50 metru rādiusa ap šīm ligzdām nenotiek nekāda mežizstrāde vai pameža kopšana. Vistu vanagu ligzdas ir arī Mežaparkā un Mežārēs, kur patlaban tiek veikta saudzīga mežizstrāde.

Vēsturiski vistu vanagi Rīgas un Pierīgas teritorijā tika novēroti jau 19. gadsimtā, taču pirmā pierādītā ligzdošana Rīgas pilsētā reģistrēta 1981. gadā Mežaparkā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā ligzdošanas blīvums Rīgā sasniedza aptuveni 30 pārus uz 100 km².

Vanagu veiksmīgā pielāgošanās pilsētai apliecina, ka savvaļas dzīvnieki var līdzāspastāvēt ar cilvēkiem, ja vide tam ir labvēlīga.

Citi raksti

Skatīt visus

jaunieši strādā parkā

01.06.2026.

RĪGAS MEŽI šovasar piedāvā 195 darba vietas skolēniem

Šovasar SIA “Rīgas meži” sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru īstenos līdz šim plašāko skolēnu vasaras nodarbinātības programmu uzņēmuma vēsturē. Kopumā jauniešiem būs pieejamas 195...

stāda vasaras puķu dobes

19.05.2026.

RĪGAS MEŽI šī gada vasaras puķu dobes velta galvaspilsētas vēsturei, kultūrai un cilvēkiem

SIA “Rīgas meži” sākusi vasaras puķu dobju stādīšanu Rīgas parkos un dārzos. Šogad galvaspilsētas apstādījumu tematika veltīta Rīgas 825 gadu jubilejai, izceļot pilsētas vēsturi, simbolus, kultūru...

āpsis saka: dabā ejot, ko atnesi, to azines

18.05.2026.

RĪGAS MEŽI un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to...