Anita Skudra: 2025. gads meža nozarē
Aizvadītais 2025. gads meža nozarē bija salīdzinoši stabils, tomēr vairāki globāli un vietējas nozīmes notikumi būtiski ietekmēja mežsaimniecības attīstību. Bažas par pasaules tirgus nenoteiktību un rudenī paziņotie ASV tarifi kokmateriālu importam radīja risku mūsu eksportētājiem, liekot ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Kā vēsturiski nozīmīgi darījumi jāmin gan Zviedrijas meža īpašnieku asociācijai “Södra” piederošo 153 tūkst. ha meža zemes pārdošana uzņēmumam Ingka Investments, gan divu no Latvijas lielāko kokzāģētavu - Vika Wood un Kurekss īpašnieku maiņa. Šīs ir ne vien milzīgas ārvalstu investīcijas Baltijā, bet arī apliecina mūsu meža vērtību un ilgtspējīgas mežsaimniecības principu attīstību.
2025. gads aizritēja bez būtiskiem dabas postījumiem, un mazinājās arī egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte. Tāpat eksporta pieprasījums pēc kvalitatīvas koksnes un apaļkoku tirgus saglabājās stabils, dažos segmentos cenas pat nedaudz pieauga. Latvijas kokmateriāli joprojām bija pieprasīti, apliecinot nozares konkurētspēju un augstvērtīgas, sertificētas produkcijas nozīmi.
Tikmēr 2025. gadā Latvijā uzvirmoja asas diskusijas par nozares regulējumu - šogad atkal izskanēja priekšlikumi grozīt Meža likumu - piemēram, samazināt galvenās cirtes vecumu atsevišķām koku sugām par vairākiem gadu desmitiem. Kamēr skaidrs regulējuma ietvars vēl tikai top, šīs domstarpības izgaismo ilgstošo spriedzi starp saimnieciskajām interesēm un dabas aizsardzības mērķiem mežu apsaimniekošanā. Cerams, ka mēs spēsim atrast zinātnē balstītu kompromisu, kas ļaus vienlaikus gan saglabāt mūsu mežu produktivitāti, gan pasargāt to bioloģisko daudzveidību.
Spēcīgu triecienu nozarei nesa vadības maiņa lielākajā valsts mežu apsaimniekotājā un medijos izskanējusī informācija par apšaubāmiem darījumiem ar kokrūpniecības uzņēmumiem. Tas radīja jautājumus par caurskatāmību, godīgu konkurenci un to, vai Latvijas meži patiešām tiek apsaimniekoti visas sabiedrības interesēs.
Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā Latvijas meža sektors aktīvi iesaistījās diskusijās par vairākām jaunām ES iniciatīvām - Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Dabas atjaunošanas regulu, oglekļa piesaistes mērķiem utt. Uzskatu, ka jaunie vides mērķi var kļūt par stimulu inovācijām un pat pavērt jaunus ienākumu avotus. Piemēram, CO₂ emisiju kredītu tirgus - jau šobrīd tiek attīstīti pirmie projekti, kuros zemju īpašnieki var nopelnīt par izcili apsaimniekotu, oglekli uzkrājošu mežu vai pat degradētu purvu atjaunošanu, kas atjauno dabisko CO₂ piesaisti. Tāpat ilgtspējīgas mežkopības prakses - piemēram, izlases cirtes, dabisko mežaudžu struktūras atdarināšana, noturīgāku koku sugu piemistrošana - nav tikai “pienesums videi”, bet gan investīcija meža nākotnes noturībā. Ja spēsim gudri apvienot ekonomiskos un vides mērķus, ilgtermiņā iegūs visa nozare.
Skats uz 2026. gadu - prognozes un prioritātes
Arī nākamajā gadā meža nozarei būs jādzīvo ģeopolitisko un ekonomisko svārstību ēnā. Pasaules notikumi var strauji ietekmēt kokmateriālu pieprasījumu un cenas.
Mežsaimniecībā aktuāla ir paradigmas maiņa meža vērtības izpratnē. Aizvien skaidrāk iezīmējas uzskats, ka mežs nav tikai koksnes krātuve. Sabiedrība sagaida, ka mežsaimniecība nodrošinās arī ekosistēmu pakalpojumus, sociālus un rekreācijas labumus. Nākamo gadu prioritāte būs dabai tuvākas mežsaimniecības ieviešana, atklāts dialogs ar sabiedrību un caurspīdīga lēmumu pieņemšana mežu apsaimniekošanā.
Jau tuvākajos gados nozarē arvien asāk izjutīsim speciālistu un darbaspēka trūkumu. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība paver iespējas šo problēmu mazināt. Digitalizācija un automatizācija - precīzā mežsaimniecība, datu analītikas rīki, dronu un satelītu izmantošana meža uzraudzībā, daļēji autonomas mežizstrādes tehnikas ieviešana - var palīdzēt kompensēt darba roku trūkumu un kāpināt produktivitāti. 2026. gadā sagaidu, ka arvien vairāk uzņēmumu investēs jaunās tehnoloģijās, modernizēs tehnikas parku, ieviesīs viedās sistēmas mežizstrādē un loģistikā.
Izvērtējot 2025. gadu nozarē, jāsaka, ka meža nozares stūrakmenim jābūt labai pārvaldībai. Gan valsts, gan privātajiem mežu apsaimniekotājiem nepieciešams darboties nevainojami, caurspīdīgi, stingri ievērojot korporatīvās pārvaldības principus un efektīvu risku vadību. Tas nozīmē skaidrus un taisnīgus kokmateriālu pārdošanas procesus, godīgu konkurenci starp uzņēmējiem, finanšu atklātību un jēgpilnu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm.
2026. gadu iezīmē konkrētas prioritātes: būt modriem globālo pārmaiņu priekšā, paātrināt paradigmas maiņu uz ilgtspējīgu un inovatīvu mežsaimniecību, kā arī veidot uzticamu dialogu ar sabiedrību. Es ticu, ka 2026. gadā nozares dalībnieki spēs nostiprināt fokusu uz ilgtspējīgu attīstību un uzlabot mūsu kopējo reputāciju, pārliecinoši apliecinot sabiedrībai, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti atbildīgi, profesionāli un ar skatu tālā nākotnē.